Autori: Raimonds Gekišs (LTV sporta žurnālists )
Līdz ar vasaras iestāšanos tūkstošiem cilvēku – īpaši gados jaunāki – meklē veldzi pie ezeriem, upēm un jūras. Tomēr bezatbildīga rīcība vai drošības noteikumu ignorēšana var vienā mirklī pārvērsties neatgriezeniskā traģēdijā. Glābēji atgādina, ka viņu iespējas palīdzēt pēc ziņojuma par notikušu nelaimi ir ļoti ierobežotas, jo slīkšana noris ļoti ātri, un īpaša uzmanība jāvelta tam, lai līdz kritiskām situācijām nenonāktu.
ĪSUMĀ:
- Glābējiem pēc informācijas saņemšanas par cilvēka slīkšanu ir ļoti maz laika, lai nodrošinātu laimīgu iznākumu.
- Bērni mācās no vecāku rīcības, pieaugušajiem jāatceras sniegt pozitīvu piemēru ne tikai vārdos.
- Latvija ir pirmajā vietā Eiropā pēc noslīkušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju.
- Biedrības “Peldēt droši” vadītāja Zane Gemze uzsver bērnu peldētapmācību kā pamatu drošībai uz ūdens.
- Ar intuīciju nepietiek, lai zinātu, kā palīdzēt slīkšanas situācijā, – svarīga ir arī sabiedrības izglītošana.
Ja ir izsaukums, ka cilvēks jau slīkst, glābējs faktiski gandrīz neko nevar izdarīt, jo slīkšana notiek dažās sekundēs, sarunā ar Latvijas Televīzijas “Sporta studiju” uzsvēra Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims.
“Ja mēs identificējam to kā slīkšanu – jau paiešanu zem ūdens – tās ir 10 sekundes, kad var paspēt to cilvēku izvilkt. Mēs zinām no medicīnas, ka ir svarīgas pirmās piecas minūtes, lai izglābtu cilvēku. Tātad izvilkt krastā no ūdens un veikt [pirmās] medicīniskās palīdzības pasākumus. Ļoti retos gadījumos cilvēks tiek reanimēts,” teica Skrims.
Tas nozīmē, ka, saņemot izsaukumu par cilvēka slīkšanu, visticamāk, jau jārēķinās ar negatīvu iznākumu.
Vecākiem jāatceras, ka bērni pie ūdens nedrīkst palikt bez uzraudzības pat uz īsu brīdi un vislabāk peldēties tikai oficiālās peldvietās, kur atrodas glābēji.
“Bieži vien notiek tādas situācijas, ka arī vecāki rāda nepareizo piemēru. Pirmkārt jau vecākiem pašiem būtu jāaizdomājas – vai es tiešām pareizi daru, ka es atnāku uz peldvietu ar aliņu un mans bērns to redz,” uzsvēra Jānis Skrims. “Nekas jau tur tāds slikts it kā nav, bet – [statistikā] 60% gadījumos cilvēki ir noslīkuši tieši reibuma stāvoklī. Vecākiem jāsāk ar savu piemēru. Vecākiem jābūt izglītotiem un gudriem, lai varētu teikt un stāstīt saviem bērniem, ko tad nedrīkst darīt [peldoties].”
Situācija Latvijas ūdenstilpēs ir katastrofāla – ik gadu noslīkst apmēram 130 cilvēku. Eiropā esam pirmajā vietā pēc noslīkušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju, un aina ir traģiska.
Biedrības “Peldēt droši” vadītāja Zane Gemze uzsver peldētapmācību kā pamata lietu.
“Bērnam tiek iemācīta izpratne par ūdeni, viņš arī iemācās peldēt. Viņš spēs sev palīdzēt situācijā, ja nonāks nelaimē,” paskaidroja Zane Gemze. “Primāri ir tas, ka viņš vispār neiekļūs tādā situācijā, ka var iestāties šis nelaimes gadījums. Ja mums iztrūkst šī pamatelementa, tad nevaram to [negatīvās statistikas mazināšanu] nekādi būvēt tālāk, jo caur šo peldētapmācības nodrošināšanu jau arī notiek sabiedrības izglītošana, vecāku izglītošana. Bērni saprot, ko viņi var vai nevar atļauties [darīt pie ūdens un ūdenī].”
Vecumā līdz 14 gadiem noslīkšana ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem – šie skaitļi liecina par nopietnām problēmām peldētprasmē un izpratnē par drošību pie ūdens.
“Latvija nav nebūt sliktākā [izejas] situācijā kā Igaunija vai Lietuva. Atšķirība ir tikai tāda, ka Lietuva pirms pieciem gadiem, Igaunija arī aptuveni tajā pašā laikā pieņēma lēmumu uzsākt obligāto peldētapmācību visās skolās. Atvēlēja tam no valsts budžeta divus miljonus [eiro] un sāka sistemātisku bērnu peldētapmācības nodrošināšanu,” uzsvēra Zane Gemze. “Mēs dzīvojam mītā, ka Latvija ir unikāla šajā [situācijā]. Latvija nav unikāla – Latvija vienkārši neko nedara, lai to mainītu.”
Biedrība “Peldēt droši” jau septīto gadu aktīvi strādā peldētprasmes veicināšanai un sabiedrības izglītošanai. Zane Gemze uzsver arī peldvietu aprīkojuma nozīmi.
“Sapnis par stendiem mums dzima jau līdz ar biedrības dibināšanu, bet mēs šo projektu aizsākām pirms četriem gadiem. Ar domu, ka [liksim] peldvietās, kuras nav aprīkotas ar glābēju klātbūtni, bet kuras ir tālu, grūti piekļūstamas. Piemēram, varu minēt Ādažu novadu un Gauju vai piejūru, kas atrodas tālāk,” paskaidroja Zane Gemze. “[Stendos] ir pirmās palīdzības līdzekļi, kas nepieciešami glābšanā uz ūdens. Proti, tas ir peldriņķis. Galvenā ideja ir tāda, kā arī uzrakstot šos drošības noteikumus – pievērst sabiedrības uzmanību. Vēl būtiski – šeit ir karte, kas parāda koordinātes, kurā tieši vietā jūs atrodaties. [Lokācijas] atslēgas vārds, ja ir notikusi nelaime, tad zvanot [glābšanas dienestam 112] var izmantot šo [informāciju]. [Citos stendos] ir karte, kur ir [atzīmēta] konkrētā vieta, koordinātes, ko var nosaukt glābšanas dienestam un arī uzrādīts laiks, cik ātrā laikā glābšanas dienests var ierasties.”
Viens no galvenajiem “Peldēt droši” uzdevumiem ir nodrošināt bērniem piekļuvi kvalitatīvām peldētapmācībām un informāciju par atrašanos pie ūdens.
Biedrības “Peldēt droši” trenere Jeļena Rutka uzskata, ka ikvienam jāmaina domāšana, lai valstī kas mainītos, un netiktu sasniegti negatīvie rekordi pēc noslīkušo skaita.
Dažādos līmeņos risinās arī pedagogu apmācības. “Sporta studija” vēroja, kā dabas pārgājienu vadītāji baseinā praktiski apgūst palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā.
“Šis ir viss domāts nevis tam, lai visi mestos cilvēkus glābt – nē! Tieši otrādi, lai cilvēkam ir iespēja pārbaudīt savas spējas. Apzināties, ka tas nav viegli,” uzsvēra biedrības “Peldēt droši” trenere Jeļena Rutka. “Paši iekāpjot [baseinā], saprot, ka nemaz nevar to manekenu izcelt augšā. Tad tur saproti, cik daudz ir spēka [nepieciešams]. Svars šim manekenam bija kā piektās klases skolēnam. Nav pat pieaudzis cilvēks.”
Dabas pārgājienu organizatore Irina Sietiņa atzīst, ka ar intuīciju nepietiek, lai zinātu, kā palīdzēt slīkšanas situācijā.
“Katram vajadzētu sev uzdot šo jautājumu – vai es zinu, kā palīdzēt cilvēkam, kas slīkst? Ja atbilde ir nē, tad ir vērts atnākt uz šāda veida apmācībām un to noskaidrot,” atzina Irina Sietiņa. “Vai vismaz izlasīt [informāciju] un mēģināt atrisināt šo jautājumu. Tāpēc ka šāda situācija nāks negaidot.”
Sabiedrības izglītošanu par būtisku faktoru dēvē biedrības “Peldēt droši” trenere Jeļena Rutka. Mērķis ir izmaiņas panākt ar lekcijām, nodarbībām un projektiem.
“Ūdens, protams, ir jautra vieta, kur mēs pavadām forši laiku, bet mums katram ir sava galva, katram ir jārīkojas attiecīgi, atbilstoši un jādomā par tām [iespējamām] sekām,” uzsvēra Jeļena Rutka.
Lai vasaras atpūta pie ūdens būtu patīkama un droša, esam piesardzīgi, rūpējamies viens par otru un nekad neriskējam ar savu vai citu dzīvību.
