Lai sabiedrībā un valstiskā līmenī aktualizētu nemainīgi traģisko statistiku noslīkušo cilvēku skaita ziņā, biedrība “Peldēt droši” un Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) 18. maijā pulcēja vienkop 18 dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus apaļā galda diskusijā “Vai līdz 2025. gadam uz pusi samazināsies noslīkšanas un traumu uz ūdens gadījumu skaits Latvijā?”. Diskusijā piedalījās 26 dalībnieki.
Biedrības Peldēt droši dibinātāja Zane Gemze, atklājot diskusiju, pauda: “Kopš reizes, kad tikāmies 2019. gadā, statistika ir nemainīga. Ir būtiski tikties iespējami plašā lokā, lai dalītos ar paveikto, skaidrotu situāciju no sava skatu punkta un meklētu risinājumus, lai situācija mainītos. Slīkušo statistikas samazināšana par 50 % ir pilnīgi reāla, taču tam nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta sadarbība starp daudzām iesaistītajām pusēm. Vajadzētu ieviest vairāku pasākumu kopumu – kopīgas informatīvās kampaņas un reālu darbību, apmācot bērnus peldēt. Vienlaikus domājot arī par izmaiņām normatīvajos regulējumos.”
LPF prezidents Aivars Platonovs atzīmēja, ka Latvijā nav vienota rīcības plāna. Līdzīgi kā izglītojam sabiedrību par drošību uz ceļa, vajadzētu to izglītot arī par drošību pie ūdens, un tas jādara koordinēti. Vienots plāns ar konkrētiem darbības mērķiem un uzdevumiem dotu iespēju analizēt rezultātus un meklēt risinājumus esošo resursu efektīvākā izmantošanā. Šobrīd visas iniciatīvas, ieskatot 2019. gadā izstrādāto “Noslīkšanas novēršanas stratēģija 2020.–2024. gadam” ir tikai nevalstiskā sektora iniciatīvas līmenī.
Faktu, ka valstī nav vienotas statistikas par gadījumiem, kur nāves iemesls ir noslīkšana, kā būtisku trūkumu atzīmēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs. Viņaprāt, detalizēti dati varētu palīdzēt uzlabot situāciju, jo iestādes pilnvērtīgāk saprastu kopainu. VUGD glābēji saņem izsaukumu par cilvēku ūdenī un to vai nu atrod mirušu, vai izglābj, taču nāves iemeslu noskaidrošana nav VUGD kompetencē.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati apstiprina, ka visvairāk noslīkst vīrieši spēka gados (45–55 gadi). Neskatoties uz to, ka pērn noslīkušo skaits ir nedaudz samazinājies un tas ļauj cerēt, ka pamazām mainās sabiedrības izpratne un paradumi, šī gada dati liecina, ka noslīkšana joprojām ir liela problēma. 2022. gadā noslīkušo skaits ir bijis lielāks par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, tāpēc jāturpina kopīgi strādāt pie iesāktajiem darbiem, tostarp vienotas koordinējošās institūcijas meklēšanas un stratēģijas realizācijas.
Vienotu situāciju uzrāda gan NMPD, gan VUGD – visvairāk nelaimes notiek tieši piemājas ūdenstilpēs un visā valsts teritorijā. Tāpēc visi dienesti aicina izvēlēties drošas peldvietas, rīkoties atbildīgi un apgūt pirmās palīdzības sniegšanas pamatus, jo slīkšana notiek ātri un neviens dienests nespēs atbraukt dažu minūšu laikā.
Gan VUGD, gan Rīgas un Jūrmalas glābšanas dienesta pārstāvji atzina, ka cēlonis satraucošajiem datiem par bērnu nāves gadījumiem ūdenstilpēs ir nepietiekama izpratne par drošību – pieaugušie faktiski nepieskata savus bērnus, pie ūdenstilpēm lieto alkoholu, pārvietojoties ar laivām, jahtām vai citu ūdens transportu bez glābšanas vestēm. Ne mazāk svarīgi, ka ekstrēmā ūdenssporta piekritēji neizmanto atrašanās vietas raidītājus (GPS) ierīces un viņus atrast dziļākos ūdeņos nav iespējams. Glābēji uzsvēra, ka būtu jāveic atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos un drošības aprīkojums jānosaka kā obligāts gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Situāciju par bērnu peldētprasmes apguvi skaidroja Valsts izglītības satura centrs (VISC) pārstāves Inese Bautre un Sandra Falka. Lai arī skolu mācību programmā ir iekļauti divi moduļi – gan peldēšanas nodarbības, gan drošas rīcības prasmes pie/uz ūdeņiem, faktiski tie nav obligāti un bieži vien nenotiek infrastruktūras, tehniskā nodrošinājuma un nepietiekamā finansējuma dēļ, piemēram, pašvaldībā nav peldbaseina vai trūkst naudas transporta izdevumiem. Diemžēl arī pandēmijas laiks, kad peldbaseini bija slēgti, lielai daļai bērnu liedza mācīties peldēt, un zaudēto nekompensē. Vienlaikus VISC pārstāves aicināja pašvaldības nekoncentrēties tikai uz peldbaseinu esamību, bet domāt, kā veicināt bērniem teorētisko zināšanu apguvi, un vasarā organizēt praktiskās nodarbības atklātās ūdenstilpēs. LPF prezidents aicināja Izglītības un zinātnes ministriju iekļaut budžetā konkrētu finansējumu šādu praktisko nodarbību organizēšanai.
Ar to, ka nepietiekama peldētprasme, kas nav apgūta bērnībā, ir problēma, ikdienā saskaras arī glābēji. Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims īpaši uzsvēra, ka ir grūti atlasīt kvalitatīvus darbiniekus darbam pludmalēs. Pludmales glābēju apmācības ir katras pašvaldības ziņā, un apjomīgi resursi tiek ieguldīti tikai, lai iemācītu jaunos kolēģus peldēt, kas ir pamats pienākumu veikšanai.
Veselības inspekcijas vides veselības speciāliste Daina Sudraba-Livčāne aicināja pašvaldības ierīkot vairāk drošības prasībām atbilstošas peldvietas, šobrīd inspekcijas pārraudzībā tādas ir vien 59, kur laikā, no 15. maija līdz 15. septembrim veic Latvijas oficiālo iekšzemes un jūras peldvietu ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes uzraudzību un seko, lai pašvaldības šajās peldvietās īstenotu drošības prasības. Speciāliste uzsvēra, ka peldvietu apsaimniekotājiem drošības aspekti būtu jāievēro vairāk pēc būtības – izvietot bojas atbilstošā dziļumā, lai piebraucamais ceļš nodrošinātu operatīvā transporta piekļuvi u.c. Svarīgi būtu apvienot spēkus un sadarboties gan ekspertiem, gan glābējiem, gan peldvietu apsaimniekotājiem.
Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka situācijas uzlabošana noslīkšanas jomā nav valsts prioritāšu pirmajās rindās, un pārredzamā termiņā valsts līmenī izveidot vienotu pārraudzību un koordināciju diez vai izdosies, tāpēc būtiski, ka visas institūcijas, kas ikdienā strādā cilvēkdrošības uz ūdens jomā, vairāk sadarbotos esošo resursu ietvarā. Kā piemēram, VUGD savu apmācību laikā apsekos iespējami vairāk peldvietu, Veselības inspekcija organizēs apmācības ne tikai pašvaldību darbiniekiem, bet arī saviem inspektoriem, un virkni citu pasākumu. Vērtīgi būtu rast finansējumu darba grupas izveidei, kas iniciētu un koordinētu vienotu darbu izpildi.
Diskusiju rīkoja biedrība “Peldēt droši” un Latvijas peldēšanas federācija sadarbībā ar Veselības inspekciju.
Diskusijā piedalījās 26 dalībnieki, pārstāvot Valsts kanceleju, Aizsardzības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centru, Valsts izglītības satura centru, Veselības inspekciju, VSIA “Latvijas Jūras administrāciju”, Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldi, Jūrmalas pašvaldības policiju, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides izglītības fondu, Latvijas peldēšanas federāciju un biedrību “Peldēt droši”.
