26. februārī Liepājā, LOC Olimpiskā centra peldbaseinā notika pirmā “Kā nenoslīkt” nodarbība par drošību uz ūdens jebkuram interesentam. Tajā viesojās laikraksta Kurzemes vārds žurnāliste Linda Kilevica un fotogrāfs Egons Zīverts.
Ko jūs darītu, redzot cilvēku slīkstam? Mestos ūdenī vilkt viņu laukā? “Cilvēki, kuri pamēģinājuši, kā tas ir, izvairās šādi rīkoties, un mūsu mērķis ir apzināties savu nevarēšanu,” saka biedrības “Peldēt droši” pārstāve Zane Gemze. Liepājā, LOC Olimpiskā centra baseinā notikusi pirmā “Kā nenoslīkt” nodarbība par drošību uz ūdens jebkuram interesentam.
Izdzīvot ūdenī
Biedrība kopš 2020. gada apmāca sporta pedagogus un peldēšanas trenerus. Šogad mērķauditorija paplašināta tas ir jebkurš visā Latvijā – bērni no 10 gadu vecuma un pieaugušie ar un bez peldētprasmes. Lai arī nodarbībā katrs var izmēģināt palīdzēt tikt krastā savam biedram, kā arī izcelt no baseina dibena manekenus Džilu (16 kg) un Džo (30 kg), primārais mērķis ir ļaut pārliecināties, cik ārkārtīgi smagi un faktiski neiespējami tas ir. Pirms tēlot supervaroni no Holivudas filmām, katram cilvēkam, dzīvojot mūsu ūdeņiem bagātajā zemītē, vispirms ir jāzina, kā ārkārtas situācijā nemaz nenonākt. Tikai mēģinot nopeldēt 200 metrus apģērbā, var sajust, cik nenormāli smags ir izmircis krekls vai jaka. Tikai cenšoties uzrausties uz SUP dēļa, saproti, ka rociņas ir par vājām. Tikai nirstot cauri ūdenszāļu imitācijai, var uzzināt, kāda panika sākas, ja zāles aptinas ap ķermeni.
Z. Gemze un biedrības eksperts, peldēšanas treneris no Liepājas Toms Jēkabsons uzsver, ka Latvijā līdz šim peldēšanas apmācība un treniņi vērsti uz tehnikas izkopšanu, taču peldēt būtu jāmāca tā, lai cilvēks prastu ūdenī izdzīvot – iekļūt, izkļūt, noturēties un saprast, kā citam palīdzēt.
Doma dibināt biedrību un izglītot sabiedrību radusies, redzot, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropā ar vidēji 140 noslīkušiem cilvēkiem gadā, no kuriem ap 10 ir bērni. “Sapratām, ka ir vairāki priekšnoteikumi. Latvijā katrs otrais dzīvo pie ūdens, tāpēc visi jūtas nosacīti droši. Pētot pasaules pieredzi, nācās secināt, ka tieši tāpēc cilvēki ir pārgalvīgi,” pastāsta Z. Gemze. Kopā ar Latvijas Peldēšanas federāciju veiktie pētījumi apstiprināja, ka mūsu iedzīvotāji nemāk peldēt. “Aptuveni 7 līdz 10 procenti spētu sevi izglābt. Tas ir ļoti maz. Skandināvijā, piemēram, tie ir 80 procenti,” viņa uzsver.
Patiešām protat peldēt?
Mācoties no Skandināvijas, Austrālijas un Nīderlandes pieredzes, izstrādāti atskaites lielumi, kad var uzskatīt, ka cilvēks prot peldēt. Tie ir: nopeldēt 200 metrus tik mierīgi, lai izkāptu no baseina bez aizdusas un spētu komunicēt, 50 metrus no tiem – uz muguras, mācēt apgriezties un mainīt virzienu, spēt ienirt un peldēt zem ūdens, noturēties uz ūdens guļus un vertikāli, peldēt apģērbā. Plus vēl jāprot novērtēt apstākļi atklātos ūdeņos, apzināties un izvērtēt riskus un arī zināt, kā sniegt palīdzību. “Ja cilvēks to visu var, tad var uzskatīt, ka viņš sevi spēs izglābt, ja nonāks nelaimē” pauž Zane.
“Latvijas pieredzē viena slīkstošā vietā visbiežāk ir divi, jo kāds metas palīgā bez pieredzes un zināšanām,” par manekenu integrēšanu apmācībās stāsta Z. Gemze. “Varam dot iespēju pamēģināt, kā tas ir – kādu glābt ūdenī. Tāpat var izmēģināt, ko darīt, kad kāds jau ir nonācis nelaimē, pašam sevi neapdraudot. Ja man prasa – “Zane, pasaki recepti, ko darīt?”, es atbildu: “Kaut es to zinātu…”. Noslīkušie vairs nevar pastāstīt, ko viņi darīja nepareizi.” Tāpēc apmācību būtība ir prevencija – izvērtēt riskus un nenonākt līdz slīkšanai.
Mākslas filmas ir radījušas sabiedrībai aplamu priekšstatu. Slīkstošais nekliedz, nevicina rokas pa gaisu, bet nogrimst klusu un ātri, pat 30 sekundēs. Ceļot rokas uz augšu un mēģinot kliegt, cilvēks šaujas lejup kā bulta, mutē iekļūst ūdens, viņš aizrijas.
“Peldēt droši” un Latvijas valsts meži lietotnē LVM GEO izvieto informāciju par drošām peldvietām ar aprakstu un ieteikumiem. Peldvietās uzstāda informatīvos plakātus, tas jau izdarīts Valmierā pie Gaujas, pie Daliņa stadiona, kur ir sekls un maza straume. Biedrības mājas lapā bez maksas pieejami informatīvie materiāli, ko var lejuplādēt un izvietot peldvietās, skolās u.c. Vasarās notiek praktiskās nodarbības atklātos ūdeņos, tostarp Liepājā, tāpēc vērts sekot biedrības aktivitātēs sociālajās vietnēs.
Ko ieguvāt nodarbībā “Kā nenoslīkt”?
Sandija, liepājniece: “Zināšanu par daudz nemēdz būt. Par labu peldētāju sevi neuzskatu, bet, tā kā bērns nodarbojas ar ūdenssportu, tad gan viņam, gan man noder. Vēl viens maziņāks aug, kuram patīk peldēt.”
Kārlis, Sandijas dēls: “Esmu ieguvis zināšanas, kā pareizi turēt cilvēku, kā pareizi peldēt un kā zem ūdens noģērbt drēbes.”
Kristīne, liepājniece: “Pandēmijas laikā dēlam 2. klasē nesanāca peldēšana. Izlasot par šādu lielisku iespēju, nolēmām piedalīties. Sākumā Albertam bija bail, bet tagad patīk.”
Varis Jansons, jaunsargu instruktors: “Būtiski cilvēkiem ir saprast to, ka daudzi no viņiem neprot peldēt, saprast to, ka nevienu neizglābs, jo tas ir grūti. Es vasarās organizēju jaunsargiem nometnes par drošību uz ūdens. Savā laikā ir gadījies izglābt vienu bērnu. Jebkuru darbību, kuru šeit parādīja, varēju pieslīpēt, atsaukt atmiņā.”
Inga Krivcova, peldēšanas trenere: “Aizbraucu uz kursiem, un mana izpratne pagriezās par 180 grādiem. Kad parāda piemērus, kā cilvēks pusminūtē var noslīkt tev blakus… Iesaku nodarbības katram, kurš grib pasargāt sevi un bērnus.”
Egona Zīverta foto
Uzziņai
Droša atpūta pie ūdeņiem
Droša peldvieta ir ar lēzenu krastu, bez straumēm, maksimāli publiska, ar iespējām piebraukt operatīvajiem dienestiem; ideālā – ar pludmales glābšanas dienestu.
Ūdenstilpes dibens prātīgi jāizstaigā un jāpārbauda. Arī tad, ja vakar viss bija kārtībā, varbūt pa nakti tur ir samestas pudeles vai veca muca.
Nekad nedrīkst iet peldēties vienatnē, ja notiks nelaime kāds varēs izsaukt palīdzību.
Bērnam ūdenī un vai tā tuvumā jābūt rokas stiepiena attālumā no pieaugušā, un nav svarīgi, ka tur ir sekls.
Nodarbojoties ar jebkuru ūdenssportu, vestei jābūt mugurā. Bērni vilks vestes tad, ja blakus būs pieaugušo piemērs.
Nekad nepeldiet pakaļ ūdenī iepūstai bumbai, riņķim vai matracim, tie nav dzīvības cenā.
Nemetieties bez apdoma palīdzēt slīkstošajam, tā ir vislielākā kļūda. Ja neesat sertificēts glābējs, jums nav jādodas ūdenī, palieciet krastā, sauciet palīgā, zvaniet 112!. Tad skatieties, kas jums ir apkārt – pasniedziet dvieli, bikses, zaru, vienalga kādu priekšmetu.
Runājiet ar slīkstošo, sauciet viņu, lai sadzird, kur ir krasts. Mudiniet kustināt rokas un kājas, jo, iespējams, cilvēks spēj peldēt, bet ir apjucis un nesaprot, kur atrodas.
