Autors:liepajniekiem.lv
Latvijā vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju atzīst, ka neprot peldēt pietiekami labi un nejūtas droši ūdeņos. Taču siltās dienās baudīt atpūtu pie ūdens vēlas ikkatrs, un to var darīt bez satraukuma, ja vien ievēro pašus vienkāršākos drošības nosacījumus. Par tiem atgādina biedrības “Peldēt droši” speciālisti.
Saskaņā ar veiktajām aptaujām gandrīz trešdaļa cilvēku uzskata, ka prot peldēt un izglābtos nelaimē uz ūdens, atklāj biedrības vadītāja Zane Gemze. “Taču, ja mēs viņiem lūgtu nopeldēt 200 metrus un parādīt savas prasmes, šis skaitlis samazinātos līdz septiņiem, desmit procentiem,” zina eksperte. Ar šo rādītāju tik ļoti atpaliekam no citām Eiropas valstīm, un to arī diemžēl apliecina statistika. Esam skumjajā pirmajā vietā pēc noslīkušo skaita uz simt tūkstošiem iedzīvotāju.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ik gadu no Latvijas ūdenstilpēm izceļ vairāk nekā simt noslīkušo. No tiem 66 procenti bijuši alkohola reibumā, lielākoties vīrieši, lai gan šis ir viens no pamatnoteikumiem drošībai – nepeldies, ja esi lietojis apreibinošas vielas!
Nekritiskāki pret savām prasmēm un līdz ar to arī pārgalvīgāki ir cilvēki, kuri paši iemācījušies peldēt vai apguvuši iemaņas vecāku, draugu vadībā. Treneris Toms Jēkabsons iesaka to pacietīgi darīt profesionāļu vadībā un kontrolētā vidē – peldbaseinā ar siltu un caurredzamu ūdeni, seklo galu, kur sākumā justies droši.
Taču atklātos ūdeņos ir pilnīgi atšķirīgi un neparedzami apstākļi, tāpēc treneris īpaši aicina vecākus nepaļauties uz to, ka obligātajās peldētapmācības stundās atvases patiešām ir iemācījušās peldēt un var droši mesties piemājas dīķī.
Pieci punkti, gatavojoties doties uz pludmali
Sagatavošanās. Mājās, ģimenē pārrunājam noteikumus atpūtai pie ūdens, nosakot drošās robežas.
Neviens neiet ūdenī viens un bez vecāku atļaujas!
Ja bērns neprot peldēt, obligāti jāvelk peldveste. Nē piepūšamiem uzročiem un peldriņķiem, kas nav droši un kurus var iepūst tālu ūdenī.
Līdzi jāņem saules aizsargkrēms, galvassega, čības, dzeramais ūdens un maiņas apģērbs. Peldkostīmam jābūt labi pamanāmam – vislabāk tumšajā ūdenī var saskatīt spilgti dzeltenus un sarkanus toņus.
Došanās uz pludmali. Izvēlamies doties uz drošu, ērti pieejamu un labiekārtotu pludmali, kurai zināt nosaukumu, nevis aizaugušu vietu, uz kuru pat nav kārtīga ceļa, lai te ierastos palīdzība.
Ja peldvietā strādā glābēji, tas nenozīmē, ka viņi ir aukles.
Vecākiem bērni jāpieskata nepārtraukti un ūdenī jādodas kopā, pieaugušajiem uzturoties starp mazajiem un dziļumu.
Ja peldvietā nav drošā zonējuma, to var izveidot paši no bojām vai tukšām plastmasas pudelēm.
Peldēšana. Ūdens temperatūrai vajadzētu būt vismaz plus 18 grādiem. Nedrīkst iet ūdenī tumsā, lietū, lēkt dziļumā un nirt. Lielos viļņos un vējā iet jūrā ir bīstami.
Vēl draudīgākas ir straumes, kuras mūsu jūrā nevar pamanīt.
Ja, brienot iekšā, pamanām bedres un jūtam, ka velk iekšā, skaidrs, ka šeit ir straumes, un tālāk iet nevajag.
Arī pazīstamu peldvietu vajag izstaigāt un pārbaudīt, vai dibenā nav kas bīstams, piemēram, straumes atnests koks.
Atpazīt nelaimi. Slīkšana notiek klusi un ātri. Ja pludmalē pazudis bērns, pats pirmais – meklēt ūdenī, jo katra sekunde ir izšķiroša.
Slīkstošais nekliedz, jo spēkus veltī, lai paliktu virs ūdens.
Paceļot rokas uz augšu, cilvēks strauji grimst. Pareizi būtu strādāt ar rokām un kājām, cenšoties tikt tuvāk krastam vai apgulties uz muguras zvaigznītē, jo tā elpceļi ir brīvi un var samērā ilgi noturēties un sagaidīt palīdzību.
Kā palīdzēt. Ja ir kaut mazākās aizdomas, nevajag analizēt slīkšanas pazīmes, bet rīkoties momentā. Saukt palīgā apkārtējos, piesaistīt uzmanību, piezvanīt uz 112 un pastāstīt, kur un kas ir noticis.
Svarīgākais – neapdraudēt savu dzīvību!
Neskrienam ūdenī, nepeldam klāt, jo visbiežāk pēc šādas rīcības ir divi bojāgājušie.
Ar slīkstošo jārunā, lai viņš saprastu, uz kuru pusi ir krasts, jāmudina kustēties vai apgulties. Pasviežam jebko, kas palīdzēs noturēties, – dvieli, apģērba gabalu, pudeli, zaru.
Nelaižam slīkušo projām, noguldām, apsedzam, sagaidām mediķus. Tas ir svarīgi, jo plaušās iekļuvušais ūdens rada tūsku un pēc kāda laika cilvēku var piemeklēt tā sauktā sausā slīkšana.
