Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Sākoties vasaras brīvlaikam, glābēji atgādina par bērnu drošību uz ūdens. Lai gan par noteikumiem un drošības pasākumiem pie ūdenstilpēm tiek runāts ik gadu, nelaimes gadījumu skaits joprojām ir augsts, un bieži vien to cēlonis ir nepietiekama bērnu uzraudzība. Kas jāņem vērā, atpūšoties pie ūdens kopā ar bērniem?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka aizvadītajā peldsezonā – no maija līdz septembra vidum – no ūdenstilpēm kopumā izcelti 45 bojāgājušie. Šogad dzīvību ūdenī zaudējuši jau divi cilvēki. Dienestā norādīja, ka bojāgājušo skaits gadu no gada ir salīdzinoši līdzīgs un to lielā mērā ietekmē laikapstākļi – jo siltāka un karstāka vasara, jo vairāk cilvēku atpūšas pie ūdenstilpēm, peldas un nodarbojas ar dažādām ūdens aktivitātēm.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) atzina, ka satraucoša ir bērnu slīkšana. Ik gadu mediķi dodas uz vairāk nekā 20–30 gadījumiem, kuros cietuši nepilngadīgie, un daudzi no tiem diemžēl beidzas traģiski. Pērn mediķu palīdzība bija nepieciešama 23 šādos gadījumos, bet vēl gadu iepriekš – 29. Visbiežāk nelaimēs cieš zēni.
NMPD Brigāžu atbalsta vadības centra vadītāja vietniece Ilona Indriksone uzsvēra, ka viens no biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem ir pieaugušo uzmanības novēršana.
Atpūšoties pie ūdens lielākā kompānijā, bieži rodas maldīgs priekšstats, ka bērnu kāds pieskata, tāpēc ir svarīgi skaidri vienoties, kurš konkrētajā brīdī uzrauga bērnus.
Turklāt risks pastāv ne tikai pie ezeriem, upēm un jūras, bet arī piemājas un piepūšamajos baseinos, kur ūdens dziļums šķiet neliels. Indriksone norādīja, ka nelaimes gadījumi notiek arī pusaudžu pārgalvības dēļ, piemēram, cenšoties pārpeldēt ūdenstilpes vai veicot bīstamus lēcienus ūdenī.
“Bērni slīkst klusām. Slīkšana notiek ātri, un tā ir klusa, bez skaļiem palīgā saucieniem. Tieši tāpēc šis moments ir ļoti svarīgs – pieaugušajiem neatstāt ne uz mirkli bērnu bez pieskatīšanas, jo tas var būt liktenīgi,” akcentēja Indriksone.
Arī VUGD atgādināja, ka bīstamas var būt ne tikai atklātas ūdenstilpes, bet arī piemājas dīķi un baseini. Dienesta pārstāve Viktorija Gribuste sacīja, ka bērni pie ūdens nedrīkst palikt bez uzraudzības pat uz īsu brīdi. Nereti nelaime notiek acumirklī – bērns, spēlējoties pagalmā, aizskrien pakaļ bumbai vai tauriņam un nemanot nonāk ūdenī.
Gribuste uzsvēra, ka īpaši maziem bērniem vēl nav izveidojies instinkts glābties vai piecelties no ūdens, tāpēc pat sekls piepūšamais baseins var kļūt dzīvībai bīstams un nelaime var notikt dažu sekunžu laikā.
“Bieži ir, ko mēs novērojam pie ūdenstilpēm, – bērni spēlējas ūdenī, peldas, un ko dara vecāki? Sēž telefonā, lasa grāmatu, savā starpā sarunājas, bieži vien pat bērniem pagriezuši muguru.
Un šeit arī ir jāsaprot – ja mēs atpūšamies peldvietā kopā ar bērnu, viņš mums ir jāpieskata. Visdrošāk ir, protams, ja vecāks kopā ar bērnu ir ūdenstilpē. Ja bērni ir nedaudz lielāki, viņi tāpat ir jāpieskata, jo ūdenstilpe pakāpeniski kļūst dziļāka. Bērns var iekrist iekšā, viņš var apjukt, peldriņķi var izlaist gaisu. Šīs situācijas var būt ļoti dažādas, un tikai tad, ja vecāki pieskatīs bērnus, tad bērni būs drošībā,” teica VUGD pārstāve.
Savukārt Latvijas Peldēšanas federācijas un organizācijas “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze norādīja, ka nelaimju cēlonis ir arī nepietiekama peldētprasme un zināšanas par drošību uz ūdens. Cilvēki, kuri peldēšanu apguvuši pie treneriem, daudz labāk spēj izvērtēt riskus un rīkoties droši nekā tie, kuri to apguvuši paši.
Viņa gan atgādināja, ka ar peldētapmācību ir kā ar latviešu parunu, ka “gudrs saimnieks ratus taisa ziemā, bet kamanas vasarā”, proti, tā jāapgūst visa gada garumā, un rudens un ziema ir piemērots laiks prasmju pilnveidošanai.
Gemze arī aicināja vecākus nepārvērtēt bērnu spējas – prasme peldēt vēl negarantē spēju rīkoties bīstamās situācijās. Drošas iemaņas veidojas ilgstošā treniņu procesā, turklāt bērna cīņa par izdzīvošanu ūdenī apkārtējiem nereti var izskatīties pēc rotaļāšanās.
“Ja nav šīs peldspējas, tad vienkārši ir ļoti labi risināms šis jautājums vienas sekundes laikā – uzvelkot peldvesti. Un nav jākaunas no tā, ka ir peldveste mugurā. Bērns tad var droši justies ūdenī, viņam nekas netraucē. Noteikti tas nevar būt ne glābšanas riņķis, ne slavenie piepūšamie uzroči – tie nebūtu atbalstāmi, bet peldvestīte atpūtai pie ūdens būs kā reiz, ja bērnam šīs peldspējas nav,” sacīja Gemze.
Glābēji atzina, ka bērniem noteikumi bieži vien nepatīk, tomēr tieši sarunas par riskiem var palīdzēt novērst traģēdijas. Tāpēc vecākiem ir laikus ar bērniem jāpārrunā rīcība dažādās ārkārtas situācijās, jāizskaidro noteikumi un iespējamās sekas, ja tos neievēro. Jo labāk bērni izpratīs riskus, jo drošāka būs viņu atpūta vasarā.
