Autors: Rebeka Vilemsone, Ventas balss
13. augustā Būšnieku ezera peldvietā aizvadīta bezmaksas nodarbība par drošu atpūtu uz ūdens, kas bija īpaši paredzēta ģimenēm ar bērniem.
Nodarbību rīkoja Ventspils Izglītības pārvalde sadarbībā ar Peldēt droši – biedrību, kas darbojas ar mērķi vairot sabiedrības izpratni par peldētprasmi kā vienu no izdzīvošanas prasmēm. Peldēt droši pārstāv filozofiju – mācīties darot, un pēc šāda principa tika rīkota arī nesen Ventspili aizvadītā nodarbība. Vispirms bērniem un viņu vecākiem un līdznācējiem, katrai grupai atsevišķi, notika teorētiskā apmācība, kuras laikā tika runāts par galvenajiem pamatprincipiem drošai uzvedībai pie ūdens, par to, kā izvēlēties drošu peldvietu, kā arī par noteikumiem, kas jāievēro – gan bērniem, gan arī vecākiem. Tāpat šajā daļā klātesošajiem bija iespēja uzzināt par pareizu pirmās palīdzības sniegšanu ūdensnelaimē cietušajam. Savukārt pēc tam sekoja praktiskā daļa, kas notika atklātā ūdenī. Dalībniekiem peldētapmācības instruktoru vadībā bija iespēja izspēlēt dažādas situācijas, kas var atgadīties, esot ūdenstilpes tuvumā vai ūdenī – gan pašiem, gan ar kādu no līdzcilvēkiem.
Biedrības Peldēt droši dibinātājas Zanes Gemzes ieskatā sabiedrības izpratne par drošību uz ūdens ir nepietiekama. Par to liecina arī 2018. gadā un 2024. gadā veikto pētījumu rezultāti, kas turklāt rāda, ka situācija būtiski neuzlabojas. «Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka cilvēki līdz galam nenovērtē briesmu iespējamību. Daudziem liekas, ka ar viņiem tas nekad nenotiks,» dalās Gemze. Daudzi par savu glābšanas riņķi uzskata pašam šķietami labās peldētprasmes vai atrunu par izvairīšanos iet dziļās ūdenstilpēs. «Tas cilvēkiem liek domāt, ka viņi nesastapsies ar dzīvībai bīstamām situācijām, tomēr mēs redzam, ka tās notiek, – pēkšņi, šķietami nevainīgi un nemaz negaidot. Dodoties izbraucienā ar laivu… Vai vienkārši ar bērniem aizejot pie ūdens. Jāsaprot, ka mēs neviens no tā neesam pasargāts!» turpina biedrības pārstāve.
Vaicāta, kas ir biežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, atpūšoties pie ūdens, kā vienu no biežākajām viņa min savu spēju pārvērtēšanu: «Būtiskākais ir tas, ka noslīkst nevis tie, kas māk peldēt, bet gan tie, kas domā, ka māk. Tāpēc šādās nodarbībās mēs aicinām cilvēkus pārbaudīt savas spējas – cik daudz un ko viņi spēj izdarīt uz ūdens.»
Iespēju piedalīties nodarbībā izmantoja vairākas ģimenes, tostarp arī ventspilniece Pārsla kopā ar mazmeitu Šarloti, kurai patīk ūdens. Vasarās viņas bieži dodas uz jūru, jo dzīvo tās tuvumā, taču mazmeita nekad pie ūdens netiek palaista viena, «jo jūra mēdz būt viltīga». Pārsla apzinās, ka, esot pie ūdens, vissvarīgākā ir drošība un būt zinošam, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpēc abas ar mazmeitu trešdienas pēcpusdienu nolēma pavadīt lietderīgi. Pēc Pārslas domām, būtu vajadzīgs atjaunot peldētapmācības nodarbības skolēniem, kā tas bija agrāk, kad klases gāja uz peldbaseinu.
Uz nodarbību bija atnākuši arī vairāki pieredzējuši peldētāji, jo zināšanu par drošību uz ūdens nekad nevar būt par daudz. Elīna nodarbojas ar peldēšanu, turklāt ne tikai vasarā, bet arī pa ziemu. Vaicāta par drošibas noteikumiem, kurus vienmēr cenšas paturēt prātā, dodoties pie ūdens, viņa uzskaita vairākus. Tostarp nedoties peldēties vienai un nedarīt to sliktos laikapstākļos, kā arī, esot pie ūdens, neatstāt bērnus bez uzraudzības, kas, pēc Elīnas novērojumiem, ir viena no lielākajām problēmām. «Drošība ir pirmajā vietā!» pārliecināta sieviete. Viņai un dēlam Elmārām iecienītākās peldēšanās vietas ir Būšnieku ezers un jūra.
Ideja par biedrību Peldēt droši, kas darbojas kopš 2018. gada, dzimusi ciešā saiknē ar tās dibinātājas skaudro bērnības pieredzi – kad pašai bija vien tris gadi, noslīka viņas brālis. Tas ir notikums, kas atstājis sāpīgus nospiedumus uz visu dzīvi. Un šī pieredze lika uzdrošināties īstenot misiju, lai pasargātu citus. Turklāt tieši ap to laiku Latvija parādījusies Eurostat datos 1. vietā pēc noslīkušo skaita. «Es tolaik vadīju Rīgas Olimpisko sporta centru. Pie mums notika daudz peldētapmācību nodarbību bērniem, un es sapratu, ka tā ir lieta, ko es varētu darīt. Šobrīd jau esam diezgan liela komanda – aptuveni 30 cilvēku, kas strādā brīvprātīgi,» stāstīja Gemze. «Šis nav stāsts par to, kā nopelnīt, bet gan – kā izglābt cilvēkus no noslīkšanas.»
Nodarbības jaunākie dalībnieki, kas vasaras brīvlaika guvuši vērtīgas zināšanas par drošību ūdenī.
Būšnieku ezera krastā saulainā trešdienas pēcpusdienā bija sastopami ne tikai nodarbības dalībnieki, bet arī citi atpūtnieki, kas liecina par to, ka vasarā Būšnieku ezera peldvieta ir pieprasīta.
Iespējams, nodarbības aizraujošāka daļa, jo īpaši bērniem, – uzdevumi ūdenī.
