Autors: Emīlija Anspoka, Dace Siliņa, Vidzemes televīzija speciāli ReTV
Pēc dažām dienām 15. septembrī Latvijā noslēgsies oficiālā peldsezona. Tā sākās 15. maijā. Lai arī vasara bija salīdzinoši vēsa un lietaina, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzsver, ka noslīkušo tik un tā ir daudz. Kopumā šogad jau noslīkuši 89 cilvēki un puse no tiem tieši peldsezonā.
Lai gan šogad peldsezona nav bijusi īpaši aktīva, noslīkušo skaits ir liels. No ūdenstilpēm izvilkti 45 cilvēki. Un kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, šis gads būs atšķirīgs ar to, ka nācies glābt vairāk uz ūdens nekā dzēst ugunsgrēkus.
Artūrs Umulis, VUGD Ogres daļas komandieris, stāsta: “Šogad izteikti daudz slīkšanas gadījumu ir. Nepateikšu, kāpēc tieši tie cēloņi. Vairāki dīķi un ezeri ir droši vien nepieskatīti, cilvēku alkoholu reibums un nepārdomātās vietās izvēlas peldēties. Un diezgan daudz mūsu ūdenslīdēji ir izvilkuši cilvēkus no ūdenstilpēm.”
Lielākā daļa noslīkušo ir pieaugušie, īpaši vīrieši. Biedrībā “Peldēt droši” uzsver, ka šī statistika apliecina – cilvēki arī nelabvēlīgos apstākļos dodas peldēt, taču daudziem trūkst zināšanu par drošību uz ūdens, tostarp laivojot un peldot ar SUP dēļiem. Biedrībā uzskata, ka pieaugušo uzvedību mainīt ir grūti, tāpēc japievēršas bērnu izglītošanai, tostarp skolās, tomēr ne visas izglītības iestādes ir gatavas iesaistīties peldētapmācībā.
“Ir izglītības iestādes, kas ne tikai neizmanto pašvaldības piešķirto finansējumu, bet arī pasaka, ka peldētapmācības traucē viņu mācību procesam. Un tad šeit iestājās tā vecāku atbildība, kur viņiem, varētu pat teikt, ir tiesības un pienākums interesēties skolās, un uz ko mēs arī aicinātu, jautāt, kad tad 2. klasēm būs šīs peldētapmacības, jo ir paredzēts, ka pašvaldībām tas ir jāīsteno,” skaidro Zane Gemze, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja, valdes priekšsēdētāja.
Ikšķiles Brīvā skola ik nedēļu dodas pārgājienā uz Ogres Zilajiem kalniem gar ezeru un skolotāja uzskata, ka tieši agrā vecumā bērniem ir īpaši svarīgi stāstīt par drošību uz un pie ūdens.
Kristīne, Ikšķiles Brīvās skolas skolotāja: “Šie bērni zina, kas ir jādara un ka ir jābūt uzmanīgiem. Bet, protams, kad mēs esam, tā teikt, bariņā, kompānijā, tad brīžiem arī piemirstās. Bērns jau tajā vecumā, kad viņi vēl aug, viņi jau neapzinās īstenībā, cik tas ir bīstami. Tur ir viens solītis, drusciņ dziļāk, drusciņ dziļāk un beigās jau ir viss, pāri galvai, un, ja peldēt nemāk, tad tas ir traki.”
Biedrībā uzsver, ka galvenā problēma ir tā, ka drošai peldēšanai nepieciešamie elementi bieži iztrūkst. Par to nav atbildīgas tikai izglītības iestādes – atbildība gulstas arī uz pašvaldībām, valsti un vecākiem. Kamēr netiks izveidota vienota sistēma, pozitīvu rezultātu nebūs.
“Mums ir ļoti saraustīta, daudzšķautnaina, nav tāda viengabalaina pieeja tam. Saraustīti. Kāds pamācās 5 stundas, kāds nepamācās vispār, kāds uzskata, ka pietiek tikai ar 40 minūšu teorijas lekciju. Tas tā diemžēl nestrādā. Kamēr mēs šo sistēmu valstī neizveidosim, jo viņas šobrīd nav, kamēr nesakārtosim, tikmēr arī nebūs rezultāta,” saka Zane Gemze, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja, valdes priekšsēdētāja.
Jau vairākus gadus darbojas plāns noslīkšanas gadījumu mazināšanai, un daļa no tā jau īstenota. Piemēram, šogad janvārī profesiju sarakstā iekļauta jauna profesija – glābējs peldbaseinos. No 1. septembra peldētapmācības stundās būs jauni noteikumi, kas nosaka, kā bērniem jāmāca peldēt. Tāpat paralēli notiek arī citi darbi.
