Pēc jaunākajiem “Eurostat” datiem par 2022. gadu Latvijā bija augstākais noslīkšanas mirstības rādītājs vīriešu vidū Eiropas Savienībā – 8,3 nāves gadījumi uz 100 tūkstošiem. Kādreizējā Latvijas čempione, tagad peldēšanas instruktore Inga Amerika intervijā “Sporta studijai” pastāstīja, ka biežākie slīcēji starp vīriešiem ir vecumā starp 35 un 50 gadiem, un bieži traģēdijās ir iesaistīti grādīgie dzērieni.
Latvijas rādītājs ir gandrīz piecas reizes lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Starp valstīm ar augstākajiem rādītājiem ir arī pārējās Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija. Katru gadu noslīkušo skaits pie mums mērāms ar trīsciparu skaitļiem, vienīgajam izņēmumam esot pirms četriem gadiem, kad bija 99.
Protams, ja salīdzina ar situāciju pirms gadiem desmit, aina it kā nedaudz uzlabojusies, taču tik mazai valstij tāpat šis ir nepiedodami liels zaudējums. Ik gadu noslīkst vidēji pieci bērni vecumā līdz 14 gadiem, taču visbiežāk noslīkušie ir vīrieši spēka gados, kuri domā, ka kontrolē situāciju. Līdz brīdim, kad ūdens smeļas mutē un pēdējais elpas vilciens pienāk neplānoti ātri.
Noslīkušo cilvēku skaits Latvijā pēdējo 10 gadu laikā
“Visbiežāk noslīkt vīrieši, kas ir 35–50 gadus veci. Un vēl to visu paspilgtina tas, ka peldēšana tiek savienota ar alkoholu. Tās ir divas nesavienojamas lietas. Tajā brīdī, kad mēs nespējam sevi īsti kontrolēt un pieņemt sakarīgus lēmumus, mēs izdarām vissliktākās izvēles. To pierāda šī statistika.
Lielākajā daļā noslīkšanas gadījumu ir iesaistīts alkohols,” stāsta “Peldēt droši” trenere Inga Amerika.Viņa reiz bijusi Latvijas čempione 200 metros tauriņstilā, bet nu jau vairāk nekā desmit gadus strādā par peldēšanas instruktori. Tieši darbošanās ar bērniem viņu nelaiž vaļā no šīs nodarbes, jo apzinās, ka viņas darbs, iespējams, glābj dzīvības.
Peldētapmācības bērniem un pieaugušajiem īpaši neatšķiras, uzsver trenere, tik tas, ka bērniem peldēšana tiek mācīta caur rotaļām. “Ar bērniem ir nedaudz vieglāk, jo viņi mazāk domā. Viņi ātri saprot tās lietas, jo viņiem tā visa ir spēle. Pieaugušais tomēr ir ar savu pieredzi, kādam tā ir bijusi diezgan negatīva, līdz ar to viņi daudz vairāk baidās, un ir grūtāk atbrīvoties ūdenī.”
Bieži vien cilvēku pārliecība nesakrīt ar īsto varēšanu. Ir pieņēmums – ja vari nopeldēt 200 metrus, mierīgi izkāpt ārā, elpot, parunāt, tad tu māki peldēt. Bet problēma tāda, ka arī labākie un trenētākie peldētāji nav paglābti no noslīkšanas riskiem.
Deins Kaņepējs ir cilvēks, kurš reiz paglāba vīrieti no slīkšanas pirms 15 gadiem. “Tās bija triatlona sacensības Ventspilī. Mācījos 10. klasē, tātad gadi man bija 15. Iesildījos pirms sava starta, kad jūrā redzēju roku. No sākuma nezināju, kas tas tāds ir. Ja nemaldos, kaut kas pie 40 [gadiem] viņam bija.
Nekas cits neatlika, redzot to roku, vienkārši peldēju. Bez mazākās saprašanas, cik tas patiesībā bija bīstami un cik ātri pats vari kļūt no glābēja par glābjamo.”
Stāstu ar laimīgām beigām atceras Deins, kurš ar sportu ir uz “tu”. Bijis profesionāls riteņbraucējs, piedalījies triatlona sacensībās. Sports ir viņa ikdiena. Lai gan notikums jau sens, to viņš skaidri atceras vēl šodien. Tur nebija plāns, kā palīdzēt slīcējam, bet vienkārši mērķis viņu izglābt.
“Tu aizpeldi, un tā rociņa parādās, pazūd. Tu viņu pavelc, tad viss – [pats] aizej zem ūdens. Tu esi ar savām domām tajā mirklī, gan jau tās domas ātri pārvēršas – ko tagad darīt? Tā kā pašam ir jāizdzīvo, man tas bija ļoti ātri tajā mirklī. Ja es no sākuma aizpeldēju kā glābējs, pēc tam jau kā pašam noturēties, kā izdzīvot. Pēc tam man bija skaidrs, ka pats pēc tam līdz krastam pēc šīs cīņas netikšu,” par dramatiskajiem notikumiem stāsta Deins.
Šis ir svarīgs brīdinājums – cilvēks, kurš slīkst, nedomā loģiski. Viņš cīnās par gaisu. Un, ja glābt dodas cilvēks bez sagatavotības, nelaime var kļūt dubulta. Deina mamma pamanīja glābšanas misijas pūliņus, kurā nu jau vajadzēja palīdzību diviem cilvēkiem. Pēc ātrās reaģēšanas glābēji ieradās laicīgi, un abiem vīriešiem tā kļuva par otro dzimšanas dienu viņu dzīvē.
“Tagad, kad devi ziņu man par šo interviju, es, mājās sēžot, apdomāju, cik pa šiem 15 gadiem noticis daudz labu lietu. Un cik ātri tas varēja mainīties, un viņu nenotiktu, ja nebūtu izsaukti glābēji. Vienā mirklī es esmu varonis, otrā mirklī mans varoņa stāsts ir beidzies,” stāsta Deins.
