Autors: Anna Apīne (Latvijas Radio ārštata žurnāliste)
Šogad septembra vidū, kad beidzās peldsezona, noslīkušo skaits Latvijā sasniedza teju 90. Latvija ar noslīkušo cilvēku starp Eiropas Savienības valstīm turpina būt topa virsotnē. Turklāt katru gadu Latvijā noslīkst aptuveni pieci līdz septiņi bērni, kas ir teju tikpat, cik mirst avārijās uz ceļa, saka biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. Tikmēr Latvijā peldētapmācība vēl joprojām nav obligāta, un katrā skolā to īsteno pēc savām spējām un ieskatiem.
Ilonas (vārds mainīts) bērns šobrīd mācās Ulbrokas vidusskolas 2. klasē. Iemesls, kāpēc Ilona izvēlējās tieši šo skolu, ir ne tikai tāpēc, ka tuvu mājām, bet arī – turpat ir pieejams peldbaseins. 2024. gada sākumā Stopiņu baseinu – vienīgo novadā – slēdza uz rekonstrukciju. Cerības bija lielas, bet šogad vasaras beigās Ropažu jaunā dome paziņoja, ka bojājumi ir krietni lielāki nekā bija sākumā lēsts. Tikmēr nepeld ne tikai Ulbrokas vidusskolas bērni, bet arī no citām novada skolām, kas šeit brauca. Ilonu kā mammu uztrauc, kāpēc šī problēma netiek risināta.
“Galvenā problēma ir tā, ka bērniem netiek nodrošināta peldētapmācība, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīga, ņemot vērā uz ūdeņiem notikušo nelaimes gadījumu statistiku. Manuprāt, arguments, ka baseinam ir kāda tehniska ķibele, nedod tiesības bērniem liegt šo iespēju apgūt peldētapmācību. Tas tomēr ir stāsts par bērniem, par mūsu novada bērniem, par viņu spēju peldēt un spēju pašiem sevi pasargāt,” sacīja Ilona.
Vaicājot Ulbrokas vidusskolas direktoram Normundam Balabkam, kāpēc nemeklē pagaidu risinājumu remonta laikā, viņš teica, ka pašvaldība sola saremontēto baseinu atvērt 2027. gadā.
Tas nozīmē, ka visi bērni peldēt pagūs, visiem līdz 5. klasei peldēšanas prasmju apgūšana būs nodrošināta, apgalvoja direktors.
“Mēs esam interesējušies uz visām pusēm, kur mēs varētu. Tieši tie laiki, ko vispār piedāvā, bet tie ir ļoti mazi logi. Tad būs tā otrā puse, ka nenotiks kāda daļa no mācību priekšmetiem. Brīžiem tepat uz vietas, kad peldēja, tad ar visu matu žāvēšanu, ģērbšanos, visu pārējo tad jau tur bija tā, teiksim, neveiksmīgi tai klasei, kurai ietrāpījās pēc tās [peldēšanas] matemātika, piemēram, vai mācību priekšmets, kur ir jākoncentrējās vairāk. To jau mēs izjutām toreiz, ka tas ietekmē kaut kādā ziņā [mācību procesu]. Līdzīgi kā sports, bet kopumā peldēšana ir vēl specifiskāka šajā ziņā,” pauda Balabka.
Ja pašvaldībā pateiktu – viss, slēdzam baseinu ciet pavisam – tad skola neatlaidīgi meklētu risinājumus, lai bērni varētu mācīties peldēt. Ropažu pašvaldība nodrošina autobusu skolēnu izvadāšanai, gan laika posmā no 9 rītā līdz 14 pēcpusdienā, bet iniciatīvu ir jāizrāda skolai, stāstīja domes pārstāve Dace Salnāja.
“Tā sadarbība ir tikai skolu un skolu direktoru pārziņā. Nu, tur mēs kā pašvaldība nevaram viņiem likt kaut ko darīt vai kaut ko nedarīt. Obligātas programmas, varētu teikt, ka nav, jo tas ir viens no sporta veidiem, kuru attīstīt vai atbalstīt. Līdz ar to tas ir pašas skolas pārziņā. To skola arī plāno, liekot iekšā budžetā,” klāstīja Salnāja.
Viņa sacīja, ka novadā šādu iespēju – bērnus vest mācīt peldēt uz kaimiņu novadu – izmanto Berģu mūzikas un mākslas pamatskola, un tas notiek Inčukalna peldbaseinā.
Tikmēr Gulbenes novads, kurā nav neviena peldbaseina, bērniem ir radis risinājumu, peldētapmācību nodrošinot jau teju 15 gadus, stāstīja Gulbenes novada Centrālās pārvaldes pārstāve Zane Ozola-Ozoliņa.
“Sākumā šis tika finansēts no pašvaldības līdzekļiem, taču vēlāk tika rasta iespēja piesaistīt projekta līdzekļus. Un šis jau ir trešais vai ceturtais projekts, kad mēs realizējam bērnu peldētapmācības nodarbības,” pauda Ozola-Ozoliņa.
Šī brīža projektu sauc “Esi vesels bānīša zemē!”, un citu aktivitāšu starpā 1.-5. klašu bērni tiek vesti uz Balvu peldbaseinu. Katram skolēnam ir nodrošinātas astoņas peldētapmācības semestrī.
Skolas rūpējas, lai tas neietekmētu mācību grafiku un seko līdzi, lai baseina nodarbības nepārklātos ar sporta stundām.
“Pa projekta līdzekļiem [nodrošinās] šos baseina apmeklējumus vēl līdz 2027. gada pirmajam semestrim. Pēc tam attiecīgi tiks vērtēts, vai mēs turpinām, pa kādiem līdzekļiem turpinām,” piebilda Gulbenes novada pašvaldības pārstāve.
Pagājušajā gadā biedrība “Peldēt droši” ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbalstu veica aptauju Latvijas skolās, lai saprastu, kā, cik daudz un kur bērni mācās peldēt, jo līdz tam brīdim tādu datu nebija. Aptaujai atsaucās 475 Latvijas skolas un reprezentēja aptuveni 65 % bērnu. Galvenais secinājums – peldētapmācību īsteno tikai aptuveni puse skolu.
“Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze skaidroja, ka šie dati uzskatāmi parādīja būtisku problēmu – nav vienotas izpratnes par peldētapmācības nodrošināšanu skolās. To parāda arī dažādie finansēšanas veidi, kā to var īstenot – izglītības programmā sporta stundās, interešu izglītībā, vai arī caur Eiopas fondu naudu.
“Problēma ir tā, ka katrs viņu īsteno, kā nu sanāk vai kā nu saprot. Nav vienotas izglītības programmas vai metodiskā materiāla, kuru konkrēti treneri, izglītības iestādes izmanto. Tas būtu apmēram tā, ka visā Latvijā matemātiku katrs mācītu, kā nu sanāk. Un, manuprāt, dzīvību saglabājošas prasmes, kas ir peldēt apmācība, ir būtisks fundamentāls, es gribētu teikt, priekšnosacījums cilvēka dzīvildzei, jo, mēs redzam – vadošais ārējais nāves cēlonis ir noslīkšana. Tie vidēji ir pieci līdz septiņi bērni. Ja mēs salīdzinām, cik bērni iet bojā uz ceļa, tie skaitļi aptuveni ir vienādi. Man liekas, tas ir tik ārkārtīgi netaisnīgi vai negodīgi tos resursus, kurus mēs investējam tajā, lai mēs mazinātu šos ceļu satiksmes negadījumus, un es nesaku, ka tas nav jādara, tas noteikti ir jādara, bet tai pat laikā mums otrā pusē ir pilnīgi tukšs, melns laukums, kurā mēs pa lielam nedarām praktiski neko, lai izglābtu šos bērnus no noslīkšanas. Jā, tā ir vecāku atbildība. Bet tikpat labi kā braukt ar mašīnu, tātad tā ir mūsu – pieaugušo cilvēku. Atbildība, kuru mēs, tā teikt, neīstenojam vai neizdarām līdz galam,” sacīja Gemze.
Uzrunājot IZM, tā skaidroja, ka vienotai peldētapmācības ieviešanai pagaidām nav naudas budžetā. Tomēr ministrija šoruden ir veikusi finansējuma pārdali sporta jomām, atrodot naudu, ko plāno nākamajā gadā novirzīt peldēšanas pilotprojektam, lai sāktu šo problēmu sakārtot.
Pilotprojekts skaidrības viešanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidroja, ka, lai varētu sākt sakārtot šo sistēmu un izveidotu vienotu peldētapmācību, vispirms vajag precīzi noskaidrot, cik izmaksā peldētapmācības nodrošināšana dažādās skolās un kā šo sistēmu ieviest visā valstī vienlīdzīgi. Tāpat būtiski saprast, kā organizēt transportu, mācību stundas un baseinu izmantošanu reģionos ar dažādām iespējām.
IZM arī skaidroja, ka daļa izmaksu līdz šim bijušas neprecīzas, jo balstītas tikai skolēnu skaitā un provizoriskā nodarbības cenā. Šis pilotprojekts arī paredz, ka beidzot tiks iegūti precīzi aprēķini un dati, un tas palīdzēs rast praktiskus risinājumus dažādām skolām ar dažādu peldpaseinu pieejamību.
Pilotprojektā plānots novērot četras dažādas skolas: tādu, kurā ir peldbaseins; skolu bez peldbaseina, bet tā pieejamību pašvaldībā; skolu, no kuras uz peldbaseinu var nokļūt kājām vai ar sabiedrisko transportu; skolu pašvaldībā, kur peldbaseina nav.
Tāpat IZM uzsvēra, ka drošība uz ūdens ir kompleksa problēma un, lai to risinātu, vajag kopā sadarboties vairākām iestādēm, pašvaldībām, kā arī sabiedrībai, jo pēc SPKC datiem vidēji 66% noslīkušo ir konstatēta alkohola klātbūtne organismā.
Zane Gemze no biedrības “Peldēt droši” skaidroja, ka tas, cik ātri cilvēks iemācās peldēt, neatkarīgi no vecuma, ir saistīts ar baiļu no ūdens pārvarēšanu. Primāri ir jāpārvar spēja ielikt galvu ūdenī un izpūst gaisu. Biedrība savā darbā ir novērojusi un arī pasaules pieredze rāda, ka tās ir aptuveni 100 organizētas peldētapmācības reizes.
Prast peldēt nozīmē – spēja nopeldēt 200 metru, tajā skaitā 50 metrus uz muguras, ienirt pēc kāda nogrimuša priekšmeta. Tas vajadzīgs, lai, apgāžoties laivai, var ienirt ūdenī, izpeldēt un izglābties. 200 metru jāspēj nopeldēt, lai upē, ezerā vai dīķī spētu izkļūt krastā vai lielākā ūdens tilpnē sagaidīt glābējus.
Sausās peldēšanas nodarbības nav risinājums Vairāki vecāki gan norādījuši, ka baseina vietā, lai aizlāpītu šo caurumu, mēdz notikt arī sausās peldēšanas nodarbības.
Gemze gan paudusi, ka sausā peldēšana ir kustību atstrāde, kā cilāt rokas un kājas ūdenī, kā arī dažādi citi kustību vingrinājumi, lai stiprinātu muskuļu grupas, kas palīdzētu peldēt. Bet tā ir vairāk vidus fāze, kad bērns ir iemācījies ielikt galvu ūdenī, bērns saprot, kur viņš atrodas, veikt izelpas ūdenī, prot peldēt uz muguras.
“Tad, ja mēs runājam par bērnu peldētapmācību, par pirmajām simts stundām, tad sausie treniņi, manuprāt, vēl nav to starpā. Nu, tas pats, kas teorijas apmācība autoskolām – jums izstāsta ceļu satiksmes noteikumus, pastāsta, kā darbojas automašīna, kā ar viņu var braukt. Nu, tad – apsveicu, jūs varat braukt ar automašīnu,” salīdzīnāja Gemze.
Vēl viņa pauda, ka peldētapmācībai ideālajā gadījumā būtu jāsākas jau bērnudārzā un secīgi trīs gadus līdz otrajai klasei. Ir bērnudārzi, kur peldēt māca, bet nav vienota veida, kā to darīt, un tad katrs to dara kā var vai izprot.
Galvenais šīs sistēmas sakārtošanas mērķis ir apturēt lielo slīkšanu. Līdz peldsezonas beigām, septembra vidum Latvijā šogad noslīkuši teju 90 cilvēki.
