Vasara pie ūdens sola atpūtu, taču ik gadu pārgalvība un alkohola lietu lietošana noved pie traģiskām sekām. Ogres novadā nu jau vairākus gadus tiek organizētas nodarbības ģimenēm, lai stiprinātu peldētprasmi un zināšanas par drošību. Kāpēc slīkšana bieži notiek klusi un sevi pasargāt uz ūdens, par to plašāk RE TV sagatavotajā sižetā stāsta Dace Siliņa.
Šajā gadā ūdenstilpēm izcelti jau 40 mirušie. Un puse no tiem šajā peldsezonā, kas sākās 15. maijā.Diemžēl statistika ir skaudra. Tāpēc arī šajā pēcpusdienā šeit, Jumpravā, gan bērniem, gan vecākiem māca, kā droši uztverties uz ūdens un pie ūdens.
Nodarbības dalībniece Laura stāsta: “Kamēr tevi neskar, tik mēdz tajā neiedziļinies. Pat kad… Es saku, bļodā ar var noslīkt. Viņas saka nevar. Gribu, lai pamēģina. Skatīties no malas ir viens.
Biedrības “Peldēt droši” treneres Sindija Juste un Sindija Urtāne uzsver: “Šis ir ģimenes pasākums – bērniem kopā ar vecākiem, jo informācijai būtu jānonāk gan līdz bērnam, gan līdz pieaugušajam. Pieaugušais ir atbildīgs par bērnu. Jāpieskata bērni ūdens tuvumā, par viņu drošību, atbildīgs ir tieši pieaugušais.”
Speciālisti uzver, ka pārgalvība ir viena no galvenajām problēmām. Tāpat pieaugušajiem tiek atgādināts, ka alkohols un ūdens ir nesavienojamas lietas. Statistika liecina, ka šāda kombinācija nereti beidzas traģiski.
Treneres stāsta, ka visbiežāk tieši vīrieši no 25 līdz 50 gadu vecumam alkohola reibumā devušies peldēt un nav sasnieguši krastu. Iespējams mūsu informācija līdz viņiem nav nonākusi. Tāpēc mēs darām visu iespējamo, lai mūsu sniegtās zināšanas gan teorētiskās, gan praktiskās, nonāk līdz bērniem un jauniešiem, kas arī reiz pieaugs.
Šāda veida nodarbības Ogres novadā ar vietvaras un Eiropas Savienības atbalstu tiek rīkotas jau vairākus gadus. Kā norāda organizatori, uzmanība peldēt prasmes attīstīšanai tiek pievērsta visa gada garumā. Tiek organizētas bezmaksas peldēšanas apmācības un vasaras nometnes, kā arī šādas nodarbības visai ģimenei.
Veselības veicināšanas nodaļas “Oveselība” pārstāve Judīte Stāvus stāsta: “Tas ir ļoti labi ir, ka skolēniem ir iespēja iet mācību stundās uz peldbaseinu. Taču ar nodarbībām peldbaseinā ir par maz. Tāpēc šeit – nodarbībā pie atklātas ūdenstilpes – tiek pielietotas dažādas citas metodes, lai apgūtu drošās prasmes.”
Nodarbības dalībniece Elīza, atbildot uz jautājumu – kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā, ejot ūdenī – saka: “Jāvelk veste, lai nenoslīktu. Un ir jābūt vecākam, kas pieskata.” Savukārt Odrija atzīst, ka viņai pirms došanās peldēties vecāki atgādina, ka nevar ņurkot baigi daudz un grūstīties. Tas ir svarīgi, lai nenoslīktu vai nenogrimtu.
Arī speciālisti atzinīgi vērtē, ka arvien vairāk īpaši bērnu un jauniešu vidū, aktualizējies jautājums par drošību pie ūdens. Viņi uzsver slīkšana nenotiek tā, kā to bieži attēlo filmās ar skaļiem saucieniem un plātīšanos. Gluži pretēji, tā norisinās ātri un klusi. Tādēļ zināšanas un spēja atpazīt bīstamas situācijas var glābt dzīvību.
“Ir panika, pēkšņi ūdens ir pāri galvai, dziļums un tumšs. Mūsu platuma grādos ezeri visi ir tumši. No tā arī rodas panika, jo nav nekāda redzamība. Un var pēkšņi būt auksts ūdens, jo bieži vien ezeros un dīķos ir kādi pazemes avoti. Tas viss ir tāds šoka brīdis un pāris sekundes, un nelaime var notikt,” skaidro trenere.
Tāpēc pirms došanās pie ūdens ir svarīgi izvērtēt situāciju, izvēlēties drošu peldvietu un izmantot atbilstošus drošības līdzekļus. Dodoties ūdenī ar SUP dēli vai laivu, obligāti jāvelk pareiza izmēra glābšanas veste.
Autori: Dace Siliņa, RE TV
Skatīties sižetu: https://retv.lv/raidijumi/retv-zinas/retv-zinas-2100-08072026/ (no 14:40 minūtes)
