Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, “Kā labāk dzīvot?” (Latvijas Radio raidījums)
Lai bērns stabili iemācītos peldēt, tam jāvelta vismaz trīs gadi, ja nodarbības notiek reizi nedēļā, un šīs prasmes jāmāca treneriem vai sporta skolotājiem, nevis vecākiem, kuriem pašiem bieži iztrūkst izpratnes par to, ko nozīmē prast peldēt un drošība uz ūdens, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” pauda biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Latvijā katru gadu noslīkst apmēram 110–120 cilvēki. Eiropā pēc šī rādītāja ierindojamies pirmajā vietā. Starp noslīkušajiem katru gadu ir arī bērni, kas ir absolūti nepieņemami, norādīja Gemze.
Viņasprāt, lai situāciju labotu, valstij jāuzņemas lielāka atbildība šajā jautājumā, taču valsts ir plašs jēdziens, jo aiz tā stāv ne tikai atbildīgās ministrijas, kurām būtu aktīvāk jānodarbojas ar sabiedrības izglītošanu, bet arī paši iedzīvotāji. Primārais, pie kā jāstrādā, ir peldētprasmes un apmācību nodrošināšana bērniem. Ar to, kā bērni tiek apmācīti šobrīd, nepietiek, uzsvēra speciāliste: “Tas nav pietiekami. Vidēji vajadzētu 100–108 reizes bērnam būt ūdenī. Tie ir apmēram trīs gadi, ja mēs sadalām nodarbības vienreiz nedēļā.”
Protams, ja nodarbības apmeklē biežāk, peldētprasmi var attīstīt un sasniegt ātrākā periodā, bet ir jāņem vērā bērnu attīstības un augšanas īpatnības un vispārējā slodze sākumskolas vecumposmā.
“Uzsākot izglītošanās procesu, viņš jau apgūst ne tikai peldētprasmi, viņš apgūst ļoti daudzas citas lietas, līdz ar to tāda pakāpeniska peldētprasmes apgūšana trīs gadu periodā patiesībā ir vienīgais risinājums, ja mēs gribam runāt par to, ka sabiedrība iemācās peldēt.
Mēs to nevaram atstāt uz vecāku pleciem,” uzsvēra Gemze.
Viņasprāt, lai iemācītu bērnam stabili peldēt, pieaugušajam jābūt profesionālam peldēšanas trenerim. Savukārt vecākiem pašiem bieži vien nav stabilu iemaņu peldētprasmē. Bieži vien viņi peldēt iemācījušies pašrocīgi, un ar to nepietiek, lai peldētu droši.
“Mēs taču neejam labot zobus, es atvainojos, pie kaimiņu Jāņa, kas strādā autoservisā, vai neprasām izoperēt aklo zarnu kolēģim, kas programmē. Ir jāsaprot, ka arī šajā jautājumā peldēšanas treneris vai sporta skolotājs ar zināšanām peldētapmācības jomā ir tas, kas vislabāk un efektīvāk iemācīs to izdarīt,” skaidroja speciāliste.
Kā liecina Skandināvijas un citu valstu pieredze, iemācot vienai paaudzei stabili peldēt un veltot tam vismaz 20 gadus, būtiski uzlabojas noslīkušo statistika, taču tam jābūt lēmumam valstiskā mērogā. Viena vai pāris biedrības to nespēj izdarīt, pauda Gemze:
“Ja mēs uz šo jautājumu paskatītos caur izglītības sistēmas prizmu, tas būtu visefektīvākais, racionālākais, ātrākais veids.”
Kamēr tas nenotiek, glābējiem jācīnās ar sekām, atzina Rīgas domes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināsanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims. “Mūsu novērojums ir tāds, ka tieši šī zemā peldētprasme un ārējo risku neapzināšanās ir par iemeslu tam, kāpēc mēs slīkstam tik daudz Latvijā. Tā ir, un mums nekas cits neatliek, kā cīnīties ar šīm sekām, veikt prevenciju, runāt ar cilvēkiem – teikt, stāstīt, kas ir droši, kas nav droši, bet cilvēki labprāt iet peldēt, lai arī kādas būtu viņu peldētprasmes.”
Tas, ka cilvēkiem nav izpratnes par savu reālo peldētprasmi un drošību uz ūdens, noved arī pie daudzām konfliktsituācijām starp glābējiem un atpūtniekiem.
Daudzās oficiālajās peldvietās, piemēram, ūdenī ir izvietotas bojas un aicinājumi nepeldēt aiz tām, taču ir cilvēki, kas to neņem vērā un iebilst glābēju aicinājumiem ievērot šo lūgumu. Arī šādi gadījumi papildina jau tā skaudro statistiku.
“Tieši tā arī ir, ka tu piebrauc pie peldētāja, kurš knapi velk garu, bet viņš tev atbild pretī, ka viņš ir sporta meistars peldēšanā, ka viņš peldēt prot vislabāk no visiem… Jā, nu, ir grūti… Tā paaudze, kas netika savulaik iemācīta peldēt un nezina drošības nosacījumus, ar viņiem ir grūtāk arī veikt šo prevenciju, jo tas tiek uztverts uzreiz ļoti kritiski – ko tu man māci dzīvot, es labāk zinu,” stāstīja Skrims.
Viņš novērojis, ka it īpaši asi cilvēki reaģē gadījumos, kad glābēju aicinājumi attiecas uz bērnu pieskatīšanu un drošību pie ūdens. “Šobrīd tā ir liela problēma, jo vecāki diezgan slikti pieskata savas atvases. Vecāki pat labprāt laiž savus bērnus peldēties vienus pašus, un tas nav labi,” uzsvēra Skrims.
Gemze precizēja, ka runa, visticamāk, ir par cilvēkiem, kuri paši nekad nav apguvuši peldētprasmi organizētās nodarbībās, un līdz ar to viņiem trūkst izpratnes par to, ko īsti nozīmē “prast peldēt”. Ja bērns māk plunčāties vai daudzmaz turēties virs ūdens, ar to šķiet gana, kaut gan tā nav.
“Peldētprasme nav tikai stāsts par to, ka esmu ūdenī horizontālā vai vertikālā stāvoklī, kustinu rokas un kājas un pat varbūt kustos uz priekšu. Tās ir 15 ūdens kompetences, kuras kopā mums spēj palīdzēt situācijās, kad nonākam nelaimē,” viņa uzsvēra.
Klausīties raidījumu: https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-berni/bernu-audzinasana/08.06.2026-specialiste-berniem-jamacas-peldet-vismaz-tris-gadus-reizi-nedela.a650564/?utm_campaign=rss&utm_medium=links&utm_source=rss
