Autors: liepajniekiem.lv
Foto: OHM
Pagājušajā nedēļā glābējiem vairākkārt bija jāpalīdz atpūtniekiem, kuri “kuģoja” jūrā ar piepūšamiem matračiem, tika aizpūsti tālu no krasta un saviem spēkiem nevarēja atgriezties. Bieži vien vecāki bērniem ļauj atrasties ūdenī uz piepūšamiem peldlīdzekļiem, paši nebūdami blakus. Kā droši atpūsties pie jūras?
Latvija Eiropā, rēķinot uz simt tūkstošiem iedzīvotāju, joprojām ir pirmajā vietā noslīkušo skaita ziņā. Līdz jūlija sākumam 51 cilvēks bija gājis bojā satiksmes negadījumos un 51 bija noslīcis.
Peldēšanas sezona ir trīs mēneši, ar auto braucam katru dienu un gandrīz visi, tāpēc salīdzinājumā statistika ir ļoti bēdīga.
Visbiežāk noslīkst vīrieši vecumā no 35 līdz 45 gadiem, tātad spēcīgi un veselīgi cilvēki, kuri visdrīzāk slīkst tāpēc, ka ir pārgalvīgi.
Otrajā vietā statistikā ir bērni līdz četriem gadiem.
Bērns ir vecāku spogulis un darīs to, ko dara lielie, jo grib būt pieaudzis. Ja jūs peldēsiet vieni dziļumā pāri pār galvu, peldēsieties tumsā, bērns gribēs darīt to pašu.
Kad vecāki izvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji, viņi mēdz atnākt un nodomāt: “Te gan ir labi! Paklājam dvieli, palaižam bērnu, atveram grāmatu vai telefonu, un atvaļinājums ir sācies!” Tā ir vislielākā kļūda.
Glābējs nav aukle vai pieskatītājs.
Vecākiem ir jāatrodas blakus bērnam, jo jums tā nav atpūta, bet darbs – rūpēties par savu bērnu.
Ejot peldēties, bērnam jābūt rokas stiepiena attālumā, lai varam viņu satvert. Jūrā ir viļņi un straumes. Ja bērns pakļūs zem ūdens, pēc brīža viņš jau var būt citā vietā, netikt vairs atpakaļ vai arī jūs viņu nevarēsiet saskatīt.
Lūdzu, nesacenšamies, kurš tālāk aizpeldēs, nenirstam, jo dziļumā ir tumšs un nevar redzēt, kur ir ūdens virspuse. Un nespēlējam ar bērniem muļķīgo spēli “Kurš ilgāk aizturēs elpu zem ūdens”, jo visilgāk varēs tas, kurš būs noslīcis.
Ko parasti dara, ja neprot peldēt? Katrā pludmalē var redzēt ļoti skaistus piepūšamos riņķus, matračus. Kas notiek, ja peldlīdzekli iepūš jūrā? Iestājas panika, vairs nespēj paairēt, bailēs ieķeras matracī, un tas saplīst…
Visur, kur ir gaiss, tas agri vai vēlu tiks izlaists. Tas var notikt saules iedarbībā, peldlīdzeklis var kaut kur uzdurties, kad iet ūdenī. Bērns ar riņķi ap vidu var apvelties otrādi un nonākt ar galvu zem ūdens.
Tāpēc matrači, riņķi, flamingo – to visu aizmirstam, kad dodamies ūdenī.
Otrs klasiskākais stāsts ir uzrocīši. Uzstūķē tos bērnam, palaiž ūdenī, viņš turas, kājas kustas, it kā viss superīgi. Taču ir divi mīnusi.
Pirmkārt, kaut kad uzroči izlaidīs gaisu. Otrkārt, bērns pierod, ka tāda ir peldēšana: vertikālā stāvoklī kūļāt kājas, jo uzrocīši traucē kustināt rokas.
Bērniem ir jāvelk atbilstoša izmēra vestes, kas ļauj pareizi mācīties peldēt un droši notur virs ūdens.
Avots: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/toms-jekabsons-matraci-rinki-flamingo-to-visu-aizmirstam-kad-dodamies-udeni/
