Karstā vasaras dienā ūdenī mērcēties grib visi – lieli vai mazi, modē ir arī rūdīšanās, kad, pakāpeniski pierodot pie vēsāka ūdens un regulāri peldoties, peldsezona tiek pagarināta līdz pirmajam ledum.
Biedrības Peldet droši speciālisti apkopojuši riskus, kas ir ūdensnelaimju iemesls.
Nedrīkst peldēties naktī, negaisā, lielos viļņos un vienatnē, nezināmās vietās.
Lai peldētu, nevajag dziļumu – pietiek iebrist līdz krūtīm tā, lai jebkurā brīdī var nostāties uz kājām.
Jāuzmanās peldēt vietās, kur liela straume – pret straumi atgriezties krastā var būt liels izaicinājums.
Atrodoties ūdens transportlīdzeklī (arī supojot), jāvelk peldveste. Bērniem tādai jābūt arī tad, ja tikai rotaļājas ūdens tuvumā. Svarīgi atcerēties, ka piepūšama veste, uzroči, peldriņķi vai matrači ir mānīga drošība, – vismazākais caurumiņš tajos var izrādīties liktenīgs. Peldriņķi maziem bērniem pat ir bīstami – bērns tajos var apgāzties ar galvu uz leju un vairs netikt atpakaļ.
Pat ja peldvietā ir glābēju stacija, vienmēr jārūpējas, lai peldētāju redz ģimene vai draugi. Vecākiem, atrodoties pie ūdens ar bērniem, nav atpūta – mazie jāpieskata vienmēr.
Saulē sakarsušam, ūdenī jāiet lēnām, lai nerastos krampji – sāpes kājās vai rokās. Šādā situācijā tās ķermeņa daļas vairs nevarēs pakustināt, lai spētu izpeldēt līdz krastam. Lēkšana ar galvu ūdenī ir bīstama arī labi zināmās un it kā drošās vietās.
Niršana nav rotaļa. Gan dziļumā, gan tālumā tā pieļaujama vien drošā un kontrolētā vietā peldbaseinā, kur ūdens ir caurredzams un dziļums zināms.
Peldēt vai pat atrasties ūdens tuvumā reibumā ir bīstami. Sen pierādīts, ka alkoholos nav iespēja, kā sasildīties, tāpēc arī makšķerniekiem vēsos copes apstākļos labāk izvēlēties siltu tēju.
Avots: Prakstiskais Latvietis
