6. jūlijā uz skatuves “Spuldze” biedrība “Peldēt droši” aicināja uz diskusiju, lai rastu atbildes uz jautājumu – kā nenoslīkt vairāk nekā 100 cilvēkiem katru gadu? Kā nenoslīkt birokrātijas purvos, lai visi bērni varētu mācīties peldēt? Un kā nenoslīkt stereotipos?
“Noslīkšana ir tēma, kas skar visus. Atrunas “ar mani tā nenotiks!” patiesībā izbrīna, jo, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, secinājām, ka katrs ceturtais ir piedzīvojis slīkšanu un vairāk nekā puse ūdenī nokļuvuši ārkārtējā situācijā,” aizdomāties aicināja biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Sarunā piedalījās eksperti, kas ikdienā saskaras ar pārgalvības, nezināšanas, izpratnes trūkuma sekām – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas ārsts Jānis Kolbergs, NMPD direktore Liene Cipule un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Sarunu vadīja Ivars Svilāns.
Liene Cipule: “Šogad ejam uz izsaukumu skaita rekordu. Iepriekšējos divos gados vidēji bija 170 izsaukumi gadā, no kuriem NMPD dienesta etapā 60-70 nāves gadījumi. Šogad jau ir 132! Maijā un jūnijā izsaukumu skaits bijis divreiz vairāk nekā pērn tajos pašos mēnešos. 44 gadījumos esam konstatējuši nāves iestāšanos. Ja pieskaita tos gadījumus, kur mēs nepiedalamies, reālā statistik ir lielā. Dienās, kad ir skaists un saulains laiks mums ir vismaz 5 izsaukumi uz slīkšanu.”
Liene Dambiņa norādīja, ka 10 gadu laikā no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uz savām kājām ir izgājis tikai viens bērns, kurš bija slīcis. Visbiežāk bērni slimnīcā nemaz nenonāk, jo ir par vēlu.
Uz jautājumu cik ātri atbrauks palīdzība, Liene Cipule atzina, ka parasti slīkšanas gadījumi ir sarežģīti piebraucamās vietās. Lauku teritorijās brigādes vidējais ierašanās laiks ir 16-17 minūtes. Taču tas, ka brigāde ir ieradusies adresē vēl nenozīmē, ka mediķi ir sasnieguši cietušo. Bieži vien ir jāveic attālums ar kājām pa smiltīm, nesot visu aprīkojumu. Un tās ir papildu minūtes.
Eksperti uzsvēra glābšanas prasmju nozīmi, jo arī šogad bijis gadījums, kad jauns vīrietis izglābis divas pusaudzes, taču pats noslīcis. Būtiski ir katrā situācijā saukt dienestu palīdzību un uzsākt atdzīvināšanas pasākumus – kardiopulmonālo reanimāciju. Ārsts Jānis Kolbergs aicina ikvienu apgūt pirmās palīdzības sniegšanas pamatus, jo 90% gadījumu cietušā tuvumā ir kāds cits cilvēks, kurš varētu veikt krūšu kurvja kompresijas, taču to neveic. Laicīgi neuzsākta palīdzības veikšana ir iemesls nāves gadījumiem notikumā vietā. Latvijas iedzīvotājiem šīs prasmes ir pavisam zemā līmenī. Kā norādīja L. Cipule visas Pirmās palīdzības apmācītājorganizācijas un sertificētie pasniedzēji ir atrodami dienesta mājas lapā https://www.nmpd.gov.lv/lv/pirmas-palidzibas-apmacitajorganizacijas-un-sertificetie-pasniedzeji.
Latvijā gan bērniem, gan pieaugušajiem ir totāli nepietiekama izpratne par drošas uzvedības noteikumiem. Tikai daļa cilvēku pārliecinoši zina, ka nepieciešamības gadījumā jāsauc palīgā, jāzvana glābējiem vai, ja iespējams, jāpamet slīcējam piemēroti glābšanas palīglīdzekļi, neapdraudot sevi.
Droši ūdenī Latvijā jūtas tikai 33% un katrs desmitais cilvēks Latvijā neprot peldēt. 52% skolas vecuma bērnu ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Taču lielākā daļa mestos glābt paši, un tas nereti beidzas ar diviem bojāgājušajiem.
“Lai gan katrs ierēdnis, deputāts, ministrs ir Latvijas iedzīvotājs, kas dzīvo vai atpūšas ūdens tuvumā, valsts līmenī notikušas vien pāris sarunas, un līdz reālām darbībām situācijas risināšanai tā arī nav tikusi neviena no valsts iestādēm. Tāpēc aicinu ikvienu padomāt par to, ko varam darīt katrs pats,” aicina Z. Gemze.
